SMADZEŅU PIDARIZĀCIJA
Izlasot Gintas Laviņas raksteli “Latvieša” 38.numurā, atliek vienīgi bēdīgi nopūsties un konstatēt, ka šeit atkal ir uzskatāmi redzams parādības, ko A.Garda savulaik trāpīgi nosauca par smadzeņu pidarizāciju, proti, apziņas piesārņošanu ar homoseksuālisma propagandu, gadījums. Nav gan īsti saprotams, kāpēc vajadzēja šādam murgojumam atvēlēt vietu mūsu plānajā avīzītē, jo apziņas deģenerātu gara ražojumus taču ļoti labprāt publicē tādi kosmopolītiski cionistu-masonu laikraksteļi kā Diena, Neatkarīgā, Latvijas Avīze…u.c. Tomēr, ja nu redaktors ir gribējis būt tolerants pret dažādiem viedokļiem, ceru, ka iespiedīs arī manu atbildi šai pārgudrajai (jaun)kundzītei.
Dzimumu un ādas krāsu, Ginta, cilvēks neizvēlas, tā viņam iedzimst, tāpat arī lielākā daļa vergu par tādiem bija piedzimuši vai arī kļuvuši pret savu gribu. Tās ir pavisam citas, nesalīdzināmas lietas. Turpretī homoseksuālu dzīvesveidu (tāpat kā zagšanu, laupīšanu…utt.), katrs cilvēks pats izvēlas – piekopt vai nepiekopt. Kas attiecas uz homiķu sodīšanu, tad daļēji varētu piekrist, ka nāvessods viduslaikos par šādu parādību varbūt arī bija pārāk bargs soda veids – ja pederastijas akts bija noticis labprātīgi starp diviem pieaugušiem vīriešiem. Tomēr O.Vaildam piemērotais soda veids man šķiet atbilstošs viņa nodarījumam. Un, starp citu, sodomija ir visai piemērots apzīmējums (kaut arī novecojis) pederastijai, jo, kā zinām no Bībeles, Sodomā un Gomorā šo netikumu piekopa sevišķi aktīvi. Kāds liktenis beigās piemeklēja šo pilsētu iedzīvotājus, cerams, ka Ginta zina. Ļoti tuvredzīgi un pat tumsonīgi būtu domāt, ka Staļina un Hitlera režīma laikā viss bija tikai slikti, un, ka mūsdienās absolūti nekā no viņiem nav ko mācīties. Kaut vai, piemēram, noziedzības apkarošanā, tieši 30. gadu Vācijā un PSRS tika sasniegti vērā ņemami panākumi un noziedznieki, atšķirībā no mūsdienām, toreiz patiesi baidījās nokļūt ieslodzījumā, jo zināja, ka viņus tur negaida medus maize.
Kas attiecas uz manu nostāju šai jautājumā, tad es nepieprasu likt cietumā homiķus, ja vien viņi ar savu izvirtību nodarbojas slepeni, nost no normāli orientēto ļaužu acīm. Taču, ja viņi to sāk piekopt publiski, pat izejot demonstrēt ielās savu kroplību, tad tā jau ir homoseksuālisma propaganda, un par to, manuprāt, pienāktos gan cietumsods, jo šādi tiek degradēta cilvēku apziņa, it īpaši tas attiecas uz mūsu nenobriedušo jaunatni.
Fantāzijās, Ginta, mēs katrs varam iedomāties visu, ko vien vēlamies, būt gan homiķi, gan arī laupītāji, izvarotāji un slepkavas. Par fantāzijām pat Hitlera un Staļina laikos nevienu nesodīja – sodīja par darbiem. Tāpat, cilvēks par homiķi kļūst tad, kad viņš UZSĀK seksuālas attiecības ar sava dzimuma personu, nevis fantazē par tām. Ja cilvēku slimīga rakstura fantāzijas sāk mocīt regulāri, viņam būtu jāgriežas pēc palīdzības pie ārsta-psihoterapeita.
Jā, Ginta, Amerikāņu psihiatri un psihologi ir daudz visādu muļķību sarakstījuši. Tomēr, pirms Jūs ticat visam, ko viņi raksta, iesaku atcerēties, kāds šai valstī (ASV) ir cionistu-masonu lobijs, kā interesēs darbojas melnās ložas, kāds ir to pastāvēšanas mērķis un uzdevums, izlasīt Cionas gudro protokolus, ja vēl neesat to darījusi. Varbūt tad Jūs sapratīsiet, ka daudzi psihiatri darbojas viņu pavadā un raksta to, ko no viņiem grib sagaidīt viņu maizes devēji, nevis to, kas ir patiesībā. Tāpat, kad skatāmies Holivudas filmas (ko vispār labāk nedarīt), arī nekad nedrīkstam aizmirst, kas ir šo gara murgu scenāristi un producenti. Starp citu, viss iepriekš teiktais attiecas ne tikai uz ASV, bet arī uz ES. Iesaku Jums labāk palasīt Latviešu psihoterapeita J.Zālīša grāmatas par seksuāla rakstura problēmām un to risināšanu. Starp citu, šis cilvēks arī labprāt uzņemas un ar panākumiem veic homoseksuālistu ārstēšanu.
Visbeidzot, var jau, protams, apgalvot, ka visvairāk homiķus apkaro tieši tie, kas paši slepeni ar to nodarbojas. Varbūt kāds 1 cilvēks no 1000 tāds arī izrādās. Arī centīgu izmeklētāju un prokuroru vidū retumis atrodas kāds mafijas ieliktenis, kas strādā divās frontēs. Tomēr, kā saka kāda gudra atziņa: “Izņēmumi tikai apstiprina likumsakarības”. Absolūtais vairums ļaužu cīnās pret homiķiem ne jau tādēļ, ka gribētu slēpt savu īsto būtību, bet gan tādēļ, ka viņiem, atšķirībā no šī raksta autores, nav degradēta apziņa. Un cilvēks tiešām dzīvo, lai būtu brīvs un laimīgs, tikai – ne uz citu cilvēku nebrīves un nelaimes rēķina.
P.S. Ginta, izlasiet “Viedas” izdoto grāmatu “Homoseksuālisms – cilvēces negods un posts”! Varbūt tā vēl kaut ko palīdzēs Jūsu apziņas glābšanā no galīgas deģenerācijas!
AIVARS GEDROICS, antihomoseksuālisma cīnītājs, nepederasts
23.09.2005. |
|
|