vakar beidzot ievaacaamies atkal kaut kur.
ieprieksheejaa istabas apdziivotaaja bija trakaa berta.
trakaa berta ir kundze, kas kraaj eirocentus, plastmasas traukus un iepeerk daudz eediena priekshdienaam. mees to zinam, jo vienu dienu berta no savas miitnes ir izvaakusies, vienkaarshi atstaajot visas savas mantinjas, ieskaitot mobilo telefonu.
vareetu arii buut, ka mineetaa leedija ir mistiskos apstaakljos pazudusi, bet varbuut vienkaarshi aizbeegusi, lai kaut kur kaadaa kaktinjaa nojuktu pavisam liidz galam.
par zinaamu mentaalu nestabilitaati liecina lietas, ko bertai patika tureet savaa gultaa - atvaaztas shkjeeres un divus aamurus, kaa iipashu roziiniiti pievienojot cirvi zem gultas.
njemot veeraa shos atklaajumus, mees ar vinetu vakar nakts viduu seedeejaamistabaa uz diivaana paarbijushaas kaa divi ronji (jo mees ievaacaamies taa ap pusnakti un tad arii saakaam vaakt kopaa bertas mantojumu).
bet kaktaa atrastaa beigtaa pele jau izraisiija histeerisku jautriibu.

katraa zinjaa aizmigu es tajaa mirklii, kad rokas stiepiena attaalumaa noliku abus aamurus un cirvi.

vakar gandriiz trieku kjeeru.
staavu kaa duudievinjsh nakts viduu rembrantpleinaa gaidot nakts busu uz maaju, kursh, protams, sadomaajis blja kaveeties un nenaakt 40min.
paaris metru no manis staaveeja melns junkie viirs, aplietojies narkotikas liidz aceem un savaa reibumaa sapratis, ka es esmu kkas deriigs vinjam, liidz ar to visas 40 min ir jaablenzh man sejaa nenolaizhot acis no manis.
sabijos tai mirklii, kad vinjsh iekaapa autobusaa ar maniim un katraa pieturaa luukojaas, vai es nekaapju aaraa.
un manaa pieturaa izlecu ashi, autobuss aiztaisiija durvis, jau sapriecaajos, kad viirs izkaapa liidz.
labi, ka biju ar vinetu.
aizskreejaam.

es joprojaam esmu dziiva, mazuliet apskaadeeta, bet kopumaa prieciiga.

visi par Jaanjiem, par Jaanjiem vien, a man Jaanji nebija, es Jaanjus nesvineeju.*
toties shodien kaartejo reizi Jurgji- no Spaarndammenstraat paarceljamies uz Rustenburgerstraat.**


*toties visu taa saucamo Jaanju nakti nobuchojos, arii labi.
**uz divaam dienaam. tad atkal taalaak.

nupataas esam gandriiz vai bezpajumtnieces.
naakamo nedeelju dziivosim parkaa laikam, kopaa ar piileem, slimiibas paarneesaajoshajiem balozhiem un paareejiem diivainajiem putniem, kas dziivojas pa uudenjiem un kaadu pie mums nav.

bet tagad leekshoshu uz savu darbu, kur valda dezorganizaacija, jo iraakieshi ir mazuliet taadi kaa apdauziiti un saka, ka jaanaak, un, kad tu atnaac, saka, ka vari iet prom, jo ir sasaukts paaraak daudz darbinieku vai arii vienkaarshi nav pietiekoshi 'busy'.
ja mani shitaa apjaas jau ceturto reizi shonedeelj, goda vaards, saakshu baurot un vicinaaties ar pannaam un tamliidziigiem smagiem priekshmetiem.

a riitaa jaadabon briivs, lai ar visaadu tautiibu tipaazhiem dotos pie dabas kruuts atziimeet to, kas pie mums principaa ir jaanji, bet vinjiem deeveejas par 'midsummer'.

paaris dienas atpakalj stefans, pavadot mani no kluba 'korsakoff' uz leidseplein, kur es varu dabuut night bus uz maaju, teica, ka piiters esot 'ass'.
vakar satiku piiteru un vinjsh teica, ka stefans esot 'ass'.
kaa lai tagad saprot, kursh ir 'ass'?..

bet tagad beigshu raizeeties par shiem viiriem un doshos straadaat uz ristorante 'lamour' ('savini' jau ir veesture), kur rotee vesels plaajiens ar iraakieshiem (jo vinji ar tur straadaa), kas ir bezgala kaariigi uz latvju dailjavaam un intereseejas, vai man un vinetai ir boyfriend un beediigi staasta, ka vinjiem nav girlfriend.

vot, ij darbs beidzot sadabuuts.
itaalju restoraanaa 'savini' ieejot, ieraudziisiet manu personu visaa godiibaa baltaa kreklaa staavot aiz baara, izmisiigi censhoties saprast, kas ir tas, ko itaalju viesmiilji, garaam skrienot, ar nesaprotamu itaalju akcentu savaa anglju valodaa pieprasa- alu, kafiju, kolu, aabolu sulu, ko ko ko??
vakar shaushalaas ij glaazi sapleesu, tas taa, pirmajai dienai, iesveetiibaam, uz laimi.



un es esmu tik laimiiga, ka neesmu riigaa, ka esmu te, kur viss notiek, kur pusnaktii naaku maajaas no darba un juutos tieshi savaa iistajaa vietaa,
protams, izvairoties no mellajaam sejiiteem, kas savaa shnjak-shnjak valodaa aarkaartiigi kaaro komuniceeties.
(liriskaa atkaape)

ou, fak, aaraa pie pashas maajas pagalmaa kkaada beernu balliite, beerni leekaa aizguutneem, dazhaadaas aadas kraasinjaas, kaa jau te visa tauta, un muuzika bauree pa visu maaju, mees to gribam vai ne.

veel tikai 8os no riita es tai pashaa vietaa apnjeemiigi centos izvairiities no viira, kas par visaam variiteem kaaroja mani buchot, pie tam izvairiities pieklaajiigi, lai vinjsh neapvainotos - galu galaa, jaukuminjsh atveda mani uz ritenja bagaaznieka no galiigi otra amsterdamas gala, un es jau nu neesmu nekaads taurentinjsh, 65kg nav joka lieta.

man trakoti patiik vizinaaties uz ritenja bagaazhnieka, taada princesiiga sajuuta, vispaar shkjiet, ka ar to vien nodarbojos kaa vizinos uz dazhaadu ritenju bagaazhniekiem, amsterdama galu galaa, velo te ir visiem. iznjemot muus.
jaaadabon darbs un tas taas izklaides buus jaamet pie malas. vai vismaz jaasamazina apjomi.

amsterdama ir biistama, man negaidot uzbruka trepes, paraadoties visnegaidiitaakajaa pakshkjii un paraujot mani zemee, taadeejaadi izmezhgjot man celi un izrotaajot ar paaris izskatiigiem zilumiem.

bet mums ir sava istaba un 5dien iesim peec sofi numuriem.
dziivojam pie vecaa trakulja hansa, kas ir baigi forshais onka-rokeris-baarmenis-rakstnieks. yo!

pizdu, iesim shodien atkal balleeties. kaut nauda man personiigi beigusies.
vakar izballeejaamies kkaadaa nelegaalaa klubaa, kur paardod shnjabi 'moskovskaja', kas garsho taa, ka sajaukts ar uudeni (blja, kursh latvietis gan neatpaziis, kaa jaagarsho normaalam shnjabim!)

toties atradaam ahujenna leetu dziivesvietu, (200 eiro no katras meenesii, te tas ir smiekliigi!) 20-25min tramvajaa no centra, uz abaam viena istaba, toties forsha un ar tieshu izeju uz balkona.
nelaime vieniigi taada, ka taa istaba naak komplektaa ar dziivokli, kuraa dziivo muusu iziireetaajs, kursh jau izpelniijies iesauku 'scary hans'. jo vinju sauc hanss un vinjsh izskataas peec masu slepkavas, kas paartiek no savu iirnieku varmaaciigi piebeigto kjermenju atliekaam.
bet varbuut vinjsh vienkaarshi ir gejs. kas buutu daudz jaukaak.

zheel buus pamest rayanu, pie kura dziivojam no 3dienas, kursh ir nenormaali forshs miiliitis, droshvien taapeec, ka skots, nevis kkaads jucis dutchmens.

doties uz amsterdamu mekleet jaunu dziivi te bija labaakais stundas laikaa pienjemtais leemums manaa muuzhaa.

jauna dziive veel atrasta nav, bet ir jauni draugi.. mazlietinjaas.
forshaakie ir jaunie melnie draugi, kas nav iisti draugi, bet veelas mums ar vinetu paraadiit savu 'big', vai arii saak purinaat savus dredus man blakus un, kad kaapjos nost, saak saliidzinaat mani ar kakji, kas beeg prom un tad iet glausties klaat. hrmm.

viirs, pie kura tagad paliekam, ir lielisks - beidzot ir kaads kas normaali izskaidro, kur jaaiet, kas jaadara, lai dabuutu SoFi number, kas vajadziigs, lai straadaatu sheitan, kaa arii iesaka labaakos saitus, kur mekleet darbu.


noparkosimies te kaartiigi un tad vareesiet apciemot muus.

rīt uz mēnesi braucu uz Amsterdamu. atā!

tā.
drīz man būs vai nu muskuļainas kājas vai nokritušas kājas.
vakar izbraucām hārdkorīgo braucienu no ķengaraga uz 'debesmannā', tad lucavsala, zaķusala, pēcāk abrenes iela, grīziņkalns un galu galā pa mītisku taciņu gar dzelzeļa sliedēm atpakaļ uz ķengaragu.
šodien gan tikai tepat mūsu ragā līdz kkādai padomju laika lidostai, kas gan bija kas apbrīnojams, jo praktiski nodemonstrēja, kā vienā lidostā var dzīvoties:
*gaisā ceļošās un zemē laidošās ļotenes;
*traki daudzi tie, kas lido jocīgajā pariktē, kurai nezinu nosaukumu, bet trosē mašīna velk cilvēkus, kam virs galvas taisnstūrveida bura/izpletnis, tad šis no troses atkabinās un plivinās pa debešiem, kamēr noplivinās zemē;
*mašīnas;
*cilvēki, kas fotografē un fotografējas (kā nospriedām, noteikti draugiem.lv profilam);
*viens pats motociklists-ekstrēmists, kas braukalē uz riņķiem pa dubļu kalniem;
*riteņbraucēji (mēs);
*suņi.

enīvei, esmu tā pārgurusi, ka nespēju normāli sakopot domas, lai jēdzīgi parakstītu, tas man sods par to, ka riteņoju kopā ar diviem vīriem, kuri, kā jau vīri, nevis savā nodabā stūrē un bauda apkārtni, bet mauc kā kamikadzes pa ceļiem, bet lielākoties pa neceļiem, un man, protams, visiem spēkiem jāturas līdz, lai nebūtu nekāda mīkstā.

drīz atkal kaut kur brauksim.

bļeģ, es atkal dabūju darbu, kurš man riebjas.
cerams, ka izturēšu mēnesi, lai saņemtu vismaz vienu algu, bet, iespējams, pēc trīs dienām jau brēkdama laidīšos lapās.
labāk lai man piezvana no PULSĒ par amatu 'bārmeņa asistents' (esmu autā par nosaukumu), tas būtu krutāk.
naudas pelnīšanas nolūkos varētu močīt abos-
darbdienās no 9iem līdz 17iem dūdotu klausulītē, bet 5dienu un 6dienu naktēs drasētu pa Pulsi.

es gan laikam nojūgtos tādā ritmā.

maniakāli meklējot darbu, nonācu pie vismaz kādiem pozitīviem rezultātiem un rīt eju pļāpāt par iespējamu strādāšanu, man gan īsti nepatīk vakance, bet cilvēks, kas iedzīvojies parādos lielākos par sevi pašu un pārtiek no jokainas pārtikas un nevar atļauties reizēm iekost suši, neko īpaši jau nevar izvēlēties.

bet kaut kā esmu pamanījusies ij 'i love you' paballēties (es laikam tonakt pazaudēju lietussargu, kas par balli izsaka visu), ij uz 'skaņu mežu' aiziet (dēļ 'books' un 'mouse on mars', bet pasākums kā tāds nekāds dižais nebij gan), ij svētdienas riteņbraucienā izjāt, kurā arī bij jātērējas, jo, ja vīri triec aliņu angāra galā, man tak arī vajag.

Laura šodien pagalam satrakojusies.

sākumā neļauj man mierīgi laiskoties viņas gultā, klausoties 'limp bizkit' kaseti mūzikas centrā
(kas, protams, ir ārkārtīgi normāli, savos krietnajos gados, kuri sen kā stirnas aizlēkuši pāri vecumam, kad klausījāmies 'limp bizkit' kasetēs),
bet ņem un iesviež sejā adīkli, lai es vismaz daru KAUT KO (adu),

tad vakarpusē vilcienā sāk kareivīgi vicināt savu puravu un, tā kā man jāaizstāvas ar paslapju lietussargu, blakussēdošais jaunēklis dabon pilnu lasāmgrāmatu ar slapjumu un kļūst sašutis.


redziet, ar ko man te jāsamierinās?
un tagad viņa vēl radiem sastāstījusi, ka ES esmu vainīga pie viņas degradācijas.
nu vai ziniet.
rīt no paša rīta es uzkāpšu uz velo un dzīšu Lauru joņot treniņtērpā pa ķengaragu.

esmu sākusi par daudz smēķēt.

sasodīts, netīrs, riebīgs, smirdīgs paradums.

darbū, darbū, darbū, jeb precīzāk - naudū, naudū, NAUDŪ!
kad katru rītu mosties ar sirdslēkmi un mokošām pārdomām, kā lai atrisina savas vājprātīgās finansiālās problēmas, tad ir skaidrs, ka steidzīgi jābeidz kasīt pakaļu istabas stūrī un šai pašai pakaļai svilstot jāmetas sūtīt cv uz visādām iestādēm.


ā, bet lai pasākumu darītu visnotaļ jautrāku, pieteicos uz amatu 'caurlaides administrators'. pati ļoti smējos.
laura teica, ka tas noteikti ir pats parastākais sargs, bet man patīk iedomāties, ka tas ir kas ārkārtīgi noslēpumains un sajūsminošs.

vot pēdējā laikā ni ierakstīt sanāk, ni jūs palasīt.

esmu tik pārņemta ar apnicīgiem prātuļojumiem par to, kur lai aši sapelna kādu naudu,
pie tam vēl tikko uzradās problēma, ko lai dara sakarā ar to, ka manis apdzīvoto telpu likumīgie īpašnieki beidzot pēc 4iem manis šeit mitināšanās gadiem ir nolēmuši neturēt sveci zem pūra un uzsist manu mājvietu (lasi- iekārojamu 2istabu dzīvokli ķengaragā) gaisā.
labi, ka dzīvoklis beidzot ir izkrāstots pilnīgās karnevāla krāsās, rodas naivas cerības, ka tas kādu brīsniņu atbaidīs potenciālos dzīvokļa iekārotājus.

nu re, bļin, kāda man neraža.
kartona kaste mani jau gaida!



pie tam es neko īsti nedaru lietas labā un caurām dienām dirnu pa māju, ne jau nu gluži internetā darbu meklēdama.

jāpiezīmē sev kkur labi redzamā vietā, ka Rozā Peldbaseins ir pilnīgs sūds un nav ko man tur vairs nākamajā reizē meklēt.
patika vienīgi stopēt uz turieni- 2as mašīnas, ceļmalā nestāvam ilgāk par pāris minūtēm, kā arī atpakaļceļš- stāvvietā sagrābstīta mašīna, kas piekrīt aizvizināt līdz rīgai, kaut arī nav tik daudz vietiņu un man jāsēž klēpī nepazīstamam vīram, kaklu ielokot kkur stūrītī kā tādai neveiksmīgai žirafei.


a vot tagad iesim pases taisīt abas ar lauru korītī, lai var pie pirmās izdevības lēkt ārā no valsts. jebkuras.