tas, kas sākas kā nevainīga mēriņa ieraušana pēc darba ar vin, beidzas ar to, ka savu salietojušos un trīceklīgu ķermenīti vedu mājās ar nakts/rīta trolejbusu plkst 4:15

pie visa vainīga prika, kas izdomā iet pie vin uz dzīvokli un izdomā, ka jāpaķer līdz pēc iespējas vairāk cilvēkus, vēlams, vīriešdzimtes
galu galā pasākums nudien man patika. īpaši 'pseidointelektuālā' filosofēšana/tarkšķēšana ar ulvs un carnival (tā kā viņu postos var uz mani uzspiest, man jāatdara ar to pašu), izliekoties, ka, studējot filosofiju, esmu kko iemācījusies.
vēl man patika iet pēc vīna un mazliet piekaut ulvi. jo viņš mani izsmēja un tā.
patika arī brāļi elmārs un aivars, viņi tādi piemīlīgi.
nepatika brāļu draugs no ikšķiles. man kā iedomīgai draņķei no rīgas nepatīk pirdieni no miestiem, kas vēlas būt tikpat kruti rīgā, cik paši iedomājas esam savā pāķī - APDEITS - ikšķile tomēr ir smieklīgs. viņš nav iedomīgs un nevēlas būt kruts, viņš ir vienkārši ikšķile.

klīst baumiņas, ka pēc manas aiziešanas visi mazliet pagulēja, tad piecēlās un grūstījās, karinājās pa logiem, bļaustījās, lamājās, mētāja pudeles un trakoti ālējās. žēl, ka nevarēju ielikt savu artavu tracī. nē, tomēr labi.

ko es aizmirsu? ā, es atcerējos, ka to antīko filosofu sauca zēnons.
un rietumu paradigma joprojām balstās uz binārajām opozīcijām.

bāc, jonasu piemirsu. bet man viņš šausmīgi patīk, vismīļākais no visiem.