24 Janvāris 2005 @ 20:51
bija tā...  
aizņemos 52 santīmus un braucu uz dubultiem.
vilcienā klausos sinatru un visu laiku bīstos, ka nepareizā stacijā izkāpšu.
izkāpju pareizajā, vilciena skaļrunī uzradusies tante, kas skaļi un skaidri māk izrunāt vārdus.
aplūkojot blokā pierakstītos omas paskaidrojumus, kā jāatrod pareizā vieta, dodos meklējumos.
apeju krietnu apli, tas nekas.
atrodu vietu.
oma sajaukusi - strādā līdz 17iem, nevis 18iem.
eju atpakaļ, pa ceļam nopērkot lētāko šokolādi un uzēdot mazliet.
stacijā satieku omu un mikriņā braucam uz rīgu.

rīt braukšu atkal.
šoreiz rīta pusē.
 
 
( Post a new comment )
mirgojošais numbats: japan[info]etalonfunkcija on 25. Janvāris 2005 - 15:32
izklausaas ljoti nomierinoshaa tonii. ljoti apaatiski un nesaistiiti ar realitaati. ir gluzhi jauks taads nenervozeejosh noskanjojums..
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
Neganta Mātīte: perspektīva[info]ai on 25. Janvāris 2005 - 15:47
tu esi uztvērusi manu noskaņojumu, es tiešām bez uztraukumiem konstatēju, ka viss ciet un jābrauc mājā. kaut kā neraksturīgi man, jāsaka. varbūt tāpēc, ka man patika braukt vilcienā, blenzt ārā pa logu un kko truli sapņot savā nodabā.
bez tam vilcienā iepretīm sēdēja kkāds puika, kas skatījās acīs un smaidīja. tad viņš pazuda.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)