reizēm gribas būt mazai, jaukai meitenītei, kura mitinās nodrošinātā pasaulītē kopā ar mammīti un tētuku, lako perlamutrīgi zaļganus nadziņus, ir alternatīva savā ārkārtīgi mīlīgajā veidā, kam viss iet no rokas un kas visiem patīk un kas tā jauki, jauki smaida

bet tad es nevarētu atļauties būt nelietīgi dzēlīga un skaļa
un reizēm nejauka un dusmīga
tad es nemācētu aizstāvēt sevi (jo mazajai, mīlīgajai meitenītei neviens neuzbruktu)

sasodīts
"cilvēkam pie rokas ir vien paša eksistence" (filosofijas pierakstos par Heidegeru)