12 Jūnijs 2004 @ 19:44
 
reizēm gribas būt mazai, jaukai meitenītei, kura mitinās nodrošinātā pasaulītē kopā ar mammīti un tētuku, lako perlamutrīgi zaļganus nadziņus, ir alternatīva savā ārkārtīgi mīlīgajā veidā, kam viss iet no rokas un kas visiem patīk un kas tā jauki, jauki smaida

bet tad es nevarētu atļauties būt nelietīgi dzēlīga un skaļa
un reizēm nejauka un dusmīga
tad es nemācētu aizstāvēt sevi (jo mazajai, mīlīgajai meitenītei neviens neuzbruktu)

sasodīts
"cilvēkam pie rokas ir vien paša eksistence" (filosofijas pierakstos par Heidegeru)
 
 
( Post a new comment )
erbe mierplēsis[info]sveetaa_seeta on 12. Jūnijs 2004 - 20:51
TĀ meitenīte laiku pa laikam dabūtu bietē. tikai tamdēļ, ka es satrauktos par viņas espēju sevi aizstāvēt un mēģinātu viņu iemācīt.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
Neganta Mātīte: padauza[info]ai on 12. Jūnijs 2004 - 20:58
ak viņa, nabadzīte..
nudien

bet varbūt tādējādi iemācītos, hmm?..
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
erbe mierplēsis[info]sveetaa_seeta on 12. Jūnijs 2004 - 21:59
nu ja, es jau sistu viņu tikai laba vēlēdama
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
Neganta Mātīte: bite me[info]ai on 12. Jūnijs 2004 - 22:00
tu esi īsta labdare!
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)