godiigi sakot, esmu traki paarbijusies no fakta, ka driiz lidinos uz riigu.
vienaa mirklii sapratu, ka negribu otros peec kaartas ziemassveetkus bez gjimenes, taa nu iegaadaaju biljetes un 17ajaa decembrii ierodos dzimtenee.
tomeer gadu ar pusi neesmu tur bijusi, atstaaju maajas, ierados sveshaa pilseetaa, bet nu viss ir apgriezies otraadi, jo sveshaa pilseeta nu ir maajas un tieshaam krampji saak mani raustiit, kad iedomaajos, diez kaa es jutiishos vecajaas maajaas.
bet nu - salasiijos, kaa jums tur viss sasnidzis, paskatiijos smukas bildes ar sniegaino latviju un tagad taa vien gribas, kaa pa riigu pastaigaaties.
taa vietaa doshos pastaigaaties pa galiigi nesniegaino amsterdamu (vakar gan sniga kaa traks, bet nu tas izsmiekls no sniega pazuud momentaa).

veel es meegjinu iedreseet savu ipodu, bet tie stulbie itunes manaa ipodaa iebaaza ne tikai to muuziku, ko es gribeeju, bet arii kkaadus meeslus, kas dzhonam bij kompiitii, kkaadu spermas haardkoru, pfe.
nekaadi nesaprotu, kaa lai izdzhees nevajadziigo, bet nu vismaz varu kaartiigi izrotaljaaties ar tehniku, kas mani vienmeer ir bezgala aizraavis.

un telefons arii nekonekteejaas ar kompiiti, stulbums, instalaacijas disku, lai konekteetos, laikam esmu paarvaacoties izmetusi aaraa, ak, esmu tik gudra, blje.