stokholma ir brīnumskaista.
emre un ozons mūs trijas lieliski izmitina.

ouvens palets ir ģēnijs. nav nekāda māksla stāvēt uz skatuves 4atā - viens mauj mikrofonā, divi baksta stīgas un viens gāž pa bungām, māksla ir stāvēt vienam uz skatuves ar vijoli un, pateicoties brīnumkastītei, kas piesaistīta ar vadu pie vijoles un ouvena ģēnijprasmei to visu pielietot, dabūt gatavu koncertu, kas ir kā tūkstoš vīru koncerts.
mēs ouvenu satikām pie sodra teātra ieejas un parunājāmies.
ouvens: could you tell me where is sodra theater?
es: this is the place
ouvens: thank you
tad vineta paturēja durvis, jo final fantasy vīram katrā rokā pa kastītei.
piedodam 2u stundu kavēšanos.


kā vienmēr, prombraucot es iemīlos mazliet.
(pirms tam nē)



atpakaļbrauciens sēžamtelpā ir nenormāli sūkājošs, jo šoreiz mēs braucam kopā ar kādiem 10 urlīgiem lietuviešiem, izcilākajam eksemplāram trūkst pāris zobu, citam tie ir zeltā sisti. visi piemāvušies līdz nejēgai un, alkohola drosmināti, nolemj, ka ar mums noteikti šovakar jāiepazīstas.
toties guļošais urlīgais lietuvietis ilgu laiku maigi vemj sev virsū un pat nepamostas.

vētra tomēr nebija nevienu mirklīti.



es noteikti gribu kādudien atgriezties stokholmā. mīlu.