pirmā filmēšanas diena.

fōrši - līdz ar to zoodārzs par brīvu.
kamēr pārējie staipījās ar kamerām, klikšķināja klapi, filmējās un filmēja, es aizstaigāju līdz saviem zooparka iecienītākajiem lopiņiem, tātad pie lemūriem un zariņkukaiņiem.

varu pastāstīt, ka lemūriem vai nu pavasara depresija vai nu vakar baisi piedzērušies - īgni ierāvušies kaktiņā, vienā čupā sagūluši, strīpainās astes kaut kur noplukušas mētājas. lūr ar tādām acīm, ka skaidrs, ka šiem jau nu viss pofig un dzīve kā tāda noriebusies.
neviena izdiebiena, neviena izlēciena man par prieku, kur nu, ne aci nepamirkšķināja.
un melnais lemūrs tāds pats, ja iespējams, pat vēl saīgušāks par strīpastainajiem.

cerēju vismaz zariņkukaiņus apbrīnot, nu tas man sanāca, ja neņem vērā pirmo neveiksmi, kad sajūsmā pietesos pie pirmā stikla veidojuma, pie kura dižojās uzraksts 'tāds un tāds zariņkukainis', gaidās mēģinu uz koka stumbra ieraudzīt noslēpušos kukaini (šamie paši kā mazi koka zari izskatās), kad tikai pamanu vēl vienu uzrakstu - 'atvainojiet, ekspozīcijas maiņa', bļe.