nekad neticiet, kad kāds aicina riteņbraucienā stāstot, ka tas būs mierīgs plezīra izbraukums zaļā dabā, ar lēnu, kopīgu pārvietošanos, objektu aplūkošanu un daudzām pieturvietām.
galu galā izrādās, ka tu esi ievilināts vājprātīgā hārdkora dragāšanā pa mežiem, kalniem, grants ceļiem, stāviem kalniem uz leju un uz augšu, spēcīgākie pa priekšu, vājākie elsdami, pūsdami, mirdami stumj riteņus kaut kur pakaļā un knapi velk kājas un sevi.
un, kad kāds izsaka tik vieglprātīgu piedāvājumu kā 'brauksim apskatīt ērgļu klintis?', tad atbilde ir vienbalsīgs koris: 'pizdu ērgļu klintis!'

bet dzīva esmu un, kas pats īpatnējākais, arī LeaderFox vesels, ja neskaita šķību dubļusargu un kkādu deformētu stieni, jo, protams, smilšu bedres mani ievilināja sevī un nekaunīgi paklupināja, tā ka velies un pēc tam ieinteresēts skaiti savus zilumus un asiņainās brūces.

bet varu lepoties, ka esmu rullējusies ar velo pa slēpošanas trasi 'cīrulīši', protams, stāvs kalns lejā un stāvs kalns augšā. nevaru gan lepoties ar to, ka ceļā uz kalna augšu man viss apnika, es aizsviedu riteni un pieteicu sēdstreiku, kamēr kāds uzstīvēja kalna galā manu riteni un gandrīz mani ar.


ai, man viss ļoti, ļoti patikās, esmu apmierināta kā trollis, īpaši izceļās nakšņošana bijušajā tuberkolozes slimnīcā, tagad - atpūtas bāzē 'pipariņi'. ar maksu 4ls no deguna naktī un iespēju lavīties pa milzīgo, neapdzīvoto mājokli izpētot visas neatļautās vietas un atrodot smalkas istabas ar tv, klavieres un skapjus, kuros ielīst.