visi kaut ko cepās un vārās, politika, žogi, slāvi un leģionāri.
a es tikai mierīgi dzīvoju, man šobrīd pofig par visu, ārā pavasaris un es vēroju, kā zem balkona pamazām nokūst sniegs, atklājot varenu benčiku koloniju, cigarešu gali klājienos un plājienos.

un ko gan citu man darīt, ja mana pasaule centrējas ap mani un mana pasaule vakar tika pamatīgi sapriecēta:

etalonfunkcija mani ved pastaigā pa purčiku un pēc mana pasūtījuma vāra kartupeļus;
anna uzrodas kā no zila gaisa tieši tad, kad nav kur likt stundu sava laika, un aicina doties uzēst kūku;
toties sveetaa_seeta ierodas Depo, izklaidē mani manos brīvajos brīžos, nebrīvajos runā vāciski ar poļu pediņu un glāzgovas pediņu, kā arī nakšņo viesnīcā 'ilze', pirms gulētiešanas risinot ar mani meiteņu sarunas, kas ietver, piemēram, tādus sāpīgus jautājumus, kādus debīli nesaderīgus pārus lai sastāda.
(mīļākais pāris man ir toms grēviņš un ingūna gremze.)


vēl mani sajūsmināja īsziņa, kurā tika uztādīts jautājums, kur lai centrā nopērk zāli un cik maksā grams.
ak kungs, nu kāpēc lai es to zinātu.