mani mulsina lūk šāda padarīšana:
vai tie nolāpītie putekļi pašproducējas, reģenerējas un piedevām vēl nodarbojas ar pašrefleksiju un tamlīdzīgām huiņām?
jo slauki savu zaļo grīdu, cik vien vēlies,
paiet diena vai divas un atkal veļas tādas vērpetes,
ka sāk šķist - steidzami jāiegādājas kovboja tērps ar visiem piešiem un jāiebāž istabas stūrī kāds kaktuss,
jo tie ripuļi, ko vesternu attēlotajās šerifu pārvaldītajās pilsētās vējš tā glīši dzenā, man jau ir.




p.s. atkal ir klāt mans mīļākais par-velti izdevums - Pasta Avīze! ir raksti ne tikai par pasta lietām, bet arī hokeju un to, ka lidmašīnas izkonkurē autobusus, to es tā konstatēju, uzmetot aci vākam. rīt pie brokasgalda baudīšu sīkāk.