principā es brīnos, ka vēl neesmu nokritusi zemē vai ietriekusies kādā stabā, jo pēdējās divas dienas pārvietojos pa pasauli īpašā aizmiguma stāvoklī.
vakarnakt Depo vergojot ar kausiem un glāzēm, provēju migt ciet visās iespējamās un neiespējamās vietās un ķermeņa izvietojuma stāvokļos. ja tas būtu pētījums, rezultāts sanāktu nešaubīgi viennozīmīgs: iekš Depo visforšāk ir aizmigt mīkstajā dīvānā garšļauceniski izstieptā stāvoklī. nu tādā, kā parasti visi guļ.
tas gan nebūtu nekāds revolucionārais pētījums, jo rezultāts būtu paredzams jau iepriekš.

vispār iegrimstu vatē. aizvietoju sekretāri kinosavienībā, ceļu klausuli un neko nevaru pastāstīt zvanītājiem, jo neko nezinu. nu to, kas viņus interesē, nevis vispār neko uz pasaules.


un vēl - sigur ros, kings of convenience, 'frīdas' soundtraks mani labākie draugi. domāju, ka sufjens stīvens, badly drawn boy un nouvelle vague drīz pievienosies šiem. jo minētais ir tas, kas man somā.