| |
[Jul. 2nd, 2006|07:13 pm] |
nav viegls tas liktenis, kas rožukroni spļauda
tāpēc noliecies pie manis dievs
pagaršo manu halvu
no kokiem vaintorgi pil
manas prāta Sicīlijas mani grib nodot ar tukšo taru
un baigais jau nu validols pārņem
kad, urbinot degunu, nevaru parakstīt taisni
no kodoliem mūs atdala
pa kodoliem sadala
un nekādu kliņģeri līdzi neiedod
manas mušmires un gaistošās staru gaismas
noliecas, lai iečukstētu -
esi, būsi brīvs, drupas, drupačas no pils
visu laiku tikai tas
un barība
no griestiem nolaižas lodžija
lai piedod man tas kungs
bez galvas uz zirga
vai zirgā iekšā
kā burvis |
|
|
