|
Jul. 2nd, 2006|07:13 pm |
nav viegls tas liktenis, kas rožukroni spļauda tāpēc noliecies pie manis dievs pagaršo manu halvu no kokiem vaintorgi pil
manas prāta Sicīlijas mani grib nodot ar tukšo taru un baigais jau nu validols pārņem kad, urbinot degunu, nevaru parakstīt taisni
no kodoliem mūs atdala pa kodoliem sadala un nekādu kliņģeri līdzi neiedod
manas mušmires un gaistošās staru gaismas noliecas, lai iečukstētu - esi, būsi brīvs, drupas, drupačas no pils
visu laiku tikai tas un barība no griestiem nolaižas lodžija
lai piedod man tas kungs bez galvas uz zirga vai zirgā iekšā kā burvis |
|