From: | aga |
Date: | August 2nd, 2004 - 11:28 am |
---|
| | | (Link) |
|
Tā tāda forša sajūta - neesi spējīgs kontrolēt telpu, bet nu i nafig. Palaist to dzelžaino krampēšanos vaļā, nospļauties par savu bezpalīdzību un vienkārši ļauties. Un beigās tikt apbalvotai ar pazaudētā un jau piemirstā mērķa sasniegšanu:)