aga -

09:28 am

Braukšana ar veļļuku pa pudeļoranži-brūna Tibetas klostera kāpnēm, lielu un mazu salātzaļu varavīkšņu ķeršana...atkal sākuši man rādīties. Tātad briest pārmaiņas.
Skola uzņem apgriezienus, darbs pa ilgiem laikiem atkal metis man spēcīgu, uzbudinošu izaicinājumu. Kādi tur vairs veči. Pasūtīju viņus visus nafig. Godīgi sakot, savā labās un pareizās meitenes ādā jūtos kā mājās. Un visas tās rokeru, pseidosātanistu, izvirtību un orģiju padarīšanas tāda ampelēšanās vien ir.
Šorīt, kāpjot ārā no dzeltenā ikarusa, šalle aiz kaut kādiem bleķiem aizķērās. Mazdrusciņ nožņaudzos. Labs rīts...