Kaķmamma :))
Šite Rīgā man nekad neviena zvēruļa nav bijis. Kaut kā tomēr bremzē mani tā doma, ka ne viņš te varēs normāli kokā uzrāpties, ne zvirbuļus patramdīt. Bet es pieļauju, ka reiz tak uzvarēs egoisms un es apgādāšos ar kādu, kas VIENMĒR priecīgs sagaida mājās, naktī guļ blakus, noņem stresu, kliedē vientulību, pacietīgi uzklausa un nerunā pretī. Pagaidām vēl mēģinu to visu atrast vīrietī :P, bet pieredze rāda, ka kaķi šajā ziņā ir neaizstājami ;))