Ja upala s senovala, tormozila galavoi - tā manu pričeni šodien noraksturoja istabasbiedre. Precīzi, es pat teiktu. Turklāt vēl arī harmonijā ar to, kas darās galvā iekšā.
Nedēļu pēc pēdējās cigaretes: ja bez pīpošanas ir izturēta intensīva mācību nednogale, tad acīmredzot pasākums ir tiešām nopietni ņemams. Beidzot sāku sajust, cik briesmīgi ož sapīpētas rokas un mēles. Deguns nepatikā saraujas un kļūst pelēks.
Es tikai iedomājos, vai ar pīpmaņiem ir tāpat kā ar alkoholiķiem - arī pēc 10 gadu nedzeršanas viņš tomēr ir un paliek alkoholiķis.. Varbūt tīri potenciāli es tik un tā vienmēr būšu smēķētāja?