"katrs no mums takš reizēm ir tāds nošņurcis un noslienājies lohs ar kroga tumšākajā stūrī pāri plūstošu sirdi". oj, sirds, to Tu pateici kā naglai uz galvas. tieši tā, nebūt ne "skumjā meitene ar nemanāmi izsmērēto skropstu tušu" vai "jauneklis ar noslēpumaino skumju pilnajām acīm". dzīvē ir skaudrāk, ja vien pa īstam.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
