Dzīve sāk uzņemt apgriezienus. Auļo pilnā sparā. Man tik liekas, ka es jau kādu brīdi nevis turos seglos lepni paceltu galvu, bet gan, astē ieķērusies, velkos līdzi pa zemi. Un pats trakākais - mani tas viss ne pa jokam uzjautrina...
Satraucoši simptomi. Kas būs tālāk?