aga -

Aug. 25th, 2003

01:16 pm

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Vēl vakar par spīti nelielai pohai un 2 simboliski gulētām naktīm man likās, ka esmu gatava visam, kam vien ienāks prātā gāzties pār manu nabaga galvu. Nu jau uzmācas sajūta, ka pat elpošana ir nogurdinoša.
Zem kondicioniera noķertas iesnas rezultātā ne ar ko neatšķiras no tām, kas iegūtas, stundām pa lietu vazājoties gar jūriņu vai arī visu nakti slapām un dubļainām kājām tusējot pa gateri. Gabals manis, sākot no labās auss, līdz pat zodam, nesankcionēti reaģē uz vēsu.
Darba vairāk nekā sajēgas. Mēģinu iebraukt, ko kolēgas ir savārījuši manā lauciņā. Viens paguvis apprecēties. Likās - tāds kluss puika, sēž pie pretējā galda, mulst un sarkst par katru viņa virzienā raidītu tekstu. Un še tev, pietiek uz brīdi atstāt viņu bez uzraudzības, kad jau sāk strādāt nedarbus :) Tādi ir tie klusie ūdeņi.

(3 comments | Leave a comment)

Comments:

[User Picture]
From:[info]klaide
Date:August 25th, 2003 - 02:07 pm
(Link)
ar atgriešanos šaipus ekrānam :))
(Reply to this) (Thread)
From:[info]aga
Date:August 25th, 2003 - 02:25 pm

:)

(Link)
Taa atpakaljbuushana nav nemaz tik slikta. Tik paies kaads briitinjsh, liidz atkal pieradiishu pie agras celshanaas, nepiecieshanmiibas speet zibeniigi reagjeet uz dajebko, kas notiek, un pie gados vecaakas (stipri) un miesaas kuplaakas (ljoti stipri) koleegjes, kas visu laiku sleedz aaraa muuziku.
(Reply to this) (Parent) (Thread)
[User Picture]
From:[info]klaide
Date:August 26th, 2003 - 08:52 am

Re: :)

(Link)
mm, manuprāt pie agrās celšanās tā arī nekad nevar pierast. nākas vienīgi samierināties.
laikam katram darbā ir kautkas, kas varētu nebūt vispār, vai būt labāks. man arī ir viena tāda vecāka, bet ne tik kupla, uz nerviem mazliet spiedoša būtne. pierast nevar
(Reply to this) (Parent)