aga - Post a comment

minchux

01:50 pm

skola mēdz iznīdēt cilvēkā jebkādu mīlestību pret sportu un sava ķermeņa mīlestību pielietojot sportu :). Esmu laimīga, ka man tā nav.,
man nāves šausmas bija 800m distances Babītes mežā, mani tur sūtija, jo es esmu izturībnieks, gargabalnieks - un tur tā kļūda. Cilvēki nemāk skriet un tā paši nodara sev pāri - neizstāsta skolā cik ļoti liela nozīme ir nemaukt 1600niekaa tāpat kā 30m distancē. es pirms skolas krosiem no skolas līdz biķerniekiem noskrēju (~1,5-2km) un tad vēl vienu aplīti un jutos tīri ok iesildījusies. meičiņas no starta līnijas aizvālīeja ka man tik zobois smiltis čirkstēja, bet jau aiz pirmā līkuma es viņām, kuras jau vemdamas turējās skrēju garām ar līdzjūtību un mans rezultāts 10niekā (atzīme) iekļāvās ar rezervīti. Bet tas ir manas māmiņas nopelns mani trenējot kopš bērnības. Skriešana ir dievīgi meditatīvs process, bet neviens nav teicis, ka tas ir viegli. Vispār iesaku grāmatu "Skriešana sievietēm", angliski visticamāk ka šī (http://www.amazon.com/Complete-Book-Running-Women/dp/0671017039). Tā manī atkal atjaunoja vēlmi ar skriešanu nodarboties :)!