Bailes ir pierimušas. Sāpju arī praktiski vairs nav. Diskomforts lēnām, bet tomēr atkāpjas. Tikai otrā pilnā diena, bet es tomēr mēģināšu nocirpt pretsāpju šaibu porciju. Uz pusi. Galīgi nerullē tas pasākums. Protams, es apzinos, ka bez ķīmijas es te nesēdētu un savu gāžamkalnu negāztu. Moš joprojām bez palīdzības i nošķaudīties nevarētu. Bet man tomēr nepatīk šitā, ka es zinu, ka Nav Labi, bet nejūtu, nekontrolēju.
Varbūt man tomēr pietiks laika. Un vēl jocīgi - kad viss pārējais atsakās, tad galva darbojas skaidrāk kā jebkad, ar pilnu atdevi. Jāprovē vismaz to likt lietā.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |