Vakar kāpām savas iekšējās brīvības kalnā. Es pa ceļam aizmigu un pamodos jau kalna galā, lotosa pozā sēžot uz plikā Lielā Kristapa paurīša. Dillī Dallī naidnieks Perpendikuls mēģināja uzdoties par Lielo Padomdevēju, bet es viņu pasūtīju. Nu vispār bija drusku smieklīgi.
Mēnesi pēc pēdējās cigaretes es joprojām sapņos mēdzu uzpīpēt. Drošvien būšu riska grupa visu atlikušo mūžu.
Kas vēl? ...
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |