Viņš man piezvana vēlā vakarā, pēc necilvēcīgas darba dienas pērdamies ārā no Rīgas, kad vēl viss mājupceļš priekšā. Piezvana un saka - man te, saproties, bik sūdīgi, un es meklēju kādu, kam, visticamāk, iet vēl sūdīgāk. Un tad mēs kādu pusstundiņu sūdzamies viens otram un sacenšamies par titulu "lielākais dzīves ieperamais puika/meitene". Nekas jau īstenībā nav jāsaka. "Man šodien bija jārunā ar veseliem četriem kretīniem" - "Varbūt četri cilvēki no tiem, ar ko šodien runāju, NEbija kretīni" - "A man kartupeļi piedega un biezpiens saskābis" - "A es vispār tikai brokastis šodien dabūju". Un beigās abiem ir smieklu sāpīgi vaigi un vēderi. Un var vilkt tālāk.
Visam pa vidu biju piemirsusi, cik dikti es viņu mīļoju.
Es sāku sajust kaut kādas lietas. Ļoti stipri un izteikti fiziski. Ar muguras smadzenēm. Un tā pavisam konkrēti - labs / slikts. Teiksim, eju pa ielu, un pēkšņi nelabs tirpulis pārskrien, tīri vai gribas saritināties čokurā un fiksi aizbēgt. Paskatos apkārt - jā, bariņš čigānu ar nepārprotamu nolūku meklē nākamo potenciāli. Vai arī saskatos veikalā ar pārdevēju un paliek silti, labs cilvēks. Un tad atkal aizveras, varu mierīgi dzīvot un reaģēt uz lietām tikai ar prātu.
Uzmanīgi ar visādām terapijām. Parauj kaut ko vaļā un ta brīnies, kas notiek..
Когда у вас нет собаки,
Ее не отравит сосед,
И с другом не будет драки,
Когда у вас друга нет.
А ударник гремит басами,
А трубач выжимает медь...
Думайте сами, решайте сами –
Иметь или не иметь.
Когда у вас нету дома,
Пожары вам не страшны,
Жена не уйдет к другому,
Когда у вас нет жены.
Когда у вас нету тети,
Вам тети не потерять,
А если вы не живете,
То можно не умирать.
Думайте сами, решайте сами –
Иметь или не иметь.
(с)
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |