aga - Post a comment

aga

08:49 am

Viņš man piezvana vēlā vakarā, pēc necilvēcīgas darba dienas pērdamies ārā no Rīgas, kad vēl viss mājupceļš priekšā. Piezvana un saka - man te, saproties, bik sūdīgi, un es meklēju kādu, kam, visticamāk, iet vēl sūdīgāk. Un tad mēs kādu pusstundiņu sūdzamies viens otram un sacenšamies par titulu "lielākais dzīves ieperamais puika/meitene". Nekas jau īstenībā nav jāsaka. "Man šodien bija jārunā ar veseliem četriem kretīniem" - "Varbūt četri cilvēki no tiem, ar ko šodien runāju, NEbija kretīni" - "A man kartupeļi piedega un biezpiens saskābis" - "A es vispār tikai brokastis šodien dabūju". Un beigās abiem ir smieklu sāpīgi vaigi un vēderi. Un var vilkt tālāk.
Visam pa vidu biju piemirsusi, cik dikti es viņu mīļoju.