( Vakardienas nodarbības pēc-varka )
Mājupejot pazemes pārejā uz autoostu bija viens puisis, kas ārkārtīgi skaisti un sirsnīgi spēlēja akordeonu. Mums acis un smaidi kaut kā saķērās, un es sapratu, un viņš arī saprata. Bet es gāju ātri prom, jo es negribēju stāvēt pazemes tunelī un raudāt.
Autobusos jau kurina. Un vēl kāds tur stāvēja/sēdēja un visu laiku savā nodabā klusītēm pirda. Es centos to nelieti atšifrēt pēc sejas izteiksmes, bet viņi visi izskatījās vienlīdz aizdomīgi.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |