aga - Post a comment

aga

09:32 am - Domas aiz ragā sasalušas pieres

To es jauniņajam pateiktu, ja viņš būtu sasniedzamā attālumā tad, kad es beidzot nonācu pie kaut kāda rezumē. - Jā, es piekrītu, ka egoisms veselīgās devās un pozitīvā šī jēdziena izpratnē un piedzīvošanā ir galīgi apsveicama padarīšana. Bet līdz beigām man kļuva skaidrs, ka tieši tā izpratne un ir ok/vairs nav ok robeža mums atšķiras. Godīgi sakot, es Tavai nostājai nenoticēju. Es viņu izjutu kā pozu. Tu spēlējies. Un ne tik daudz ar mums kā ar situāciju. Tev patika, ka Tu vari ar to eksperimentēt, manipulēt ar notiekošo, raustīt mazus, nemanāmus striķīšus. Ok, man arī bija interesanti. Jā, arī tajā brīdī, kad es sajutu tūlīt_tūlīt_raudienu. Bet, kad es gāju prom, manī viss raustījās un tricinājās. Un tas nu čista nebija tas pozitīvais efekts, ko es tur parasti radu. Tu visu izjauci. Bet ok, nākamreiz varbūt Tevis tur nebūs vai arī Tu savu adataino auru atstāsi mājās.
Es Tev gribēju pateikt, ka man nav pieņemama tāda pieeja. "Ja es tev nepatīku, tā ir tava problēma". Ja man liekas, ka kaut kas nav kārtībā, tā ir mana problēma. Tiklīdz kā es vispār kaut ko jūtu, tā ir MANA problēma.. NĒ! Es tā nedzīvošu. Tu vari tā dzīvot, kamēr Tev labi paliek. Ja vien Tev var palikt labi no tā, ka Tu esi pilnīgi viens [jo ar Tevi kopā būt (dajebkādā veidā) diez vai ir iespējams] vai arī Tu spēj sadzīvot ar apziņu, ka Tu konsekventi padari kādu par muļķi [kas neizbēgami notiek, ja kāds nepārtraukti pakļaujas Tavam bezierunu ES]. Es Tavus noteikumus nepieņemu. Pat ja tas padara mani par nožēlas objektu "pasaules" acīs, jo es "izkrītu no apļa". Es vienkārši uzskatu, ka tā, kā Tu izdarīji, tā nav labi.
Un vispār Tu uzvedies kā kretīns, jā.

Mājupejot pazemes pārejā uz autoostu bija viens puisis, kas ārkārtīgi skaisti un sirsnīgi spēlēja akordeonu. Mums acis un smaidi kaut kā saķērās, un es sapratu, un viņš arī saprata. Bet es gāju ātri prom, jo es negribēju stāvēt pazemes tunelī un raudāt.

Autobusos jau kurina. Un vēl kāds tur stāvēja/sēdēja un visu laiku savā nodabā klusītēm pirda. Es centos to nelieti atšifrēt pēc sejas izteiksmes, bet viņi visi izskatījās vienlīdz aizdomīgi.