5 stipri labas dienas. Sadzīvotas lietas, kas ar laiku pārklāsies ar basņu un kļūs par individuālo folkloru. Cilvēki ļoti strauji mainās. Un manam skatu punktam i pati līdzi nepagūstu izsekot. Tas gan skaidrs - neciešu, ja par mani uztraucas. Neviens nekad to nav darījis, pilnīgi neierasta sajūta. Aptuveni minūti bija sajūta "ooooo....es kādam esmu svarīga", tad kādas 5 minūtes no sirds uzjautrinājos par argumentāciju, bet visu pārējo laiku jūtu to kā apgrūtinājumu. Tas kā bērnībā, kad aukstās ziemas naktīs bija jāguļ ar nenormāli biezo, smago vatēto deķi. Ir jau silti, bet no rīta pamosties ar čut ne lauztām ribām.
Vasara IR sākusies.
Nu kā es šitā aizmirsu palielīties. Man sanāca pac pac garšīgākais siers, kādu vispār bija gadījies ēst. Un tajā mazajā, dzeltenajā marles sainītī bija visi mani Jāņi. Viss pārējais bija tāds normāls lauku patusis.
Po par olām Lieldienās. Bet sieru Jāņos vajag. Darināt.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |