aga - January 7th, 2004

Jan. 7th, 2004

08:57 am

Nejēgaini. Bija vajadzīgs zināms brīdis, lai pierāpotu, kāpēc nekas vairs nav labi. Zini to sajūtu, kad tu mēģini aizmigt, bet nevari un nevari, un grozies, maini guļamsānu ik pēc minūtes, tad paliek karsti, sagribās dzert, mati pielipuši pie galvas un pakausī atbalsojas putekļains tukšums? Nu lūk, aptuveni tā man tagad ir katru dienu visu dienu. Pat stulbajam horoskopam viss ir skaidrs:"Kas ir noticis ar tavu spēcīgo, dzīvespriecīgo raksturu? Pēkšņi tu esi kļuvis par visjūtīgāko būtni uz Zemes. Tu nevari pieņemt vismazāko lēmumu. Tavas gaišās domas maldās arvien dziļākās un tumšākās vietās. Mēģini darīt lietas kā ierasts un ceri, ka citi tevi pacietīs tādu, kāds tu tagad esi."
Problēma nav ne iekš kā un kāda cita, izņemot mani. Es mēģināšu saprast, kas īsti notiek. Un tikmēr viss būs galīgi nejēgaini.

Upd. Es aizmirsu piebilst, ka neviens mani nemīl. Izņemot sisadmin@one.lv, kurš man 5reiz dienā sūta to vīrusu :(

(7 comments | Leave a comment)
Previous day (Calendar) Next day