Mans galds - tāds pats kā pirms 2 nedēļām. Labu brīdi garumzīmi klavierei atrast nevarēju. No jauna mācos strādāt...
Vasara bija Laba. Paldies visiem, kas piedalījās.
Vēl vakar par spīti nelielai pohai un 2 simboliski gulētām naktīm man likās, ka esmu gatava visam, kam vien ienāks prātā gāzties pār manu nabaga galvu. Nu jau uzmācas sajūta, ka pat elpošana ir nogurdinoša.
Zem kondicioniera noķertas iesnas rezultātā ne ar ko neatšķiras no tām, kas iegūtas, stundām pa lietu vazājoties gar jūriņu vai arī visu nakti slapām un dubļainām kājām tusējot pa gateri. Gabals manis, sākot no labās auss, līdz pat zodam, nesankcionēti reaģē uz vēsu.
Darba vairāk nekā sajēgas. Mēģinu iebraukt, ko kolēgas ir savārījuši manā lauciņā. Viens paguvis apprecēties. Likās - tāds kluss puika, sēž pie pretējā galda, mulst un sarkst par katru viņa virzienā raidītu tekstu. Un še tev, pietiek uz brīdi atstāt viņu bez uzraudzības, kad jau sāk strādāt nedarbus :) Tādi ir tie klusie ūdeņi.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |