Diena sākas ar slapjuma izraisītu, nekontrolējamu matu pašdarbību un līdz ceļiem slapām biksām. Un kaut kas no Deivida Bovija ausīs lika pēc rabarberu uzpūteņa garšojošai bērnu dienu nostaļģijai lieliem viļņiem skaloties pa kreisi zem septītās ribas. Bovijs, jo Labirints. Biju viena no tūkstošiem mazo meitenīšu, kuru sirsniņas tricināja sudrabotais rūķu karalis. Kad kādus gadus pēc tās filmas redzēju interviju ar Boviju, biju drausmīgā šokā par to, cik viņš īstenībā ir vecs un briesmīgs :) Tā man likās. Pirmā ilūziju sadursme ar realitāti :P
Šito filmu vēl kaut kur rāda? Varbūt izdodas noķert.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |