Manuskripti.

Manas domas ir lēnākas nekā aina, kas mainās aiz mikroautobusa loga. Es mēģinu ar tām manipulēt. Tīt atpakaļ un izspēlēt vēlreiz, tādējādi tās bremzējot. Cik sevi atceros, tā atceros arī paniku jūtot laika ritējumu, tagad meklēju veidus kā to kontrolēt.
_______________________________________________________________________
Tavi pirksti smaržo pēc manām smaržām. Manas domas brīžiem joprojām smaržo pēc viņa. Šodien braucot trolejbusā es jutu cigarešu un piparmētru sajaukumu. Tas smaržoja tāpat kā tu, bet mani vairs nepārņēma panika un acīs nesariesās asaras. Vēl bija nostaļģija, bet tā strauji mainījās, kad austiņās atskanēja "the most beautiful girl in the world..." Laikam man vienkārši šobrīd ir citas lietas par ko uztraukties. Divas citas lietas. :D Kuras abas par mani ir pārāk labāk domās.

-nu turies, ko lai es saku. (:
-saki: "jā tā ir jādara"
-jā,un tad es būšu sliktā.
-tu taču esi miera nesēja, tu nevari buut sliktā.

Vai mēs ar Fabriciō varētu palikt vienkārši draugi? Kaut kad nākotnē varbūt jā, bet tas iespējams būtu liekulīgi, jo es parasti nedraudzējos ar tādiem kā viņš. Man ir citas dzīves vērtības. Nespēju noformulēt savu klikšķi smadzenēs, laikam daļēji palīdzēja pusnakts sarunas. Līdz šim viss bija tikai manā galvā&ticu, ka zemapziņā ir joprojām, jo vajag laiku, ko mēs nekad viens otram neesam devuši. Maksimālais mēnesis ir bijis starpā. Vēl jau arī ir pagājusi tikai ~ nedēļa, pāragri solīt kaut ko sev. Un tomēr.

+laikam es esmu kaut kāda veida mazhohiste. Man patīk, kad jūtos izsalkusi (gan tieši gan pārnesti), patīk cīnīties, gribu, lai ir kāds, kas pakļauj, lai attiecības ir dinamiskas.