![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
adrastea on 2009.03.22 at 20:37Šonakt sapnī redzēju to kā atkal esmu Ņujorkā, guļu uz asfalta un saku Klāvam - redzi kā man tomēr iznāca vēlreiz atbraukt uz šejieni pirms tev beidzas rotējošais grafiks! :D
Protams, ka realitātē es tur neesmu. Tuvākais iepriecinošais ir Itālija pēc ~2nedēļām. Vairāk nekas mani neiepriecina. Es tikai domāju kāaapēc es nevarēju saņemties un nokārtot to, ka mācos ārzemēs, man liekas, ka Latvijā es sapūšu. Nekas mani te vairs nepietur, nekas. Ja nu vienīgi mans nelielais, daudzveidīgais, sadrumstalotais draugu bariņš. Man vajag tādu strauju uzrāvienu, citādi ir tikai viena vienīga degradācija un atgriešanās uz vecām takām garlaicības pēc.
Un es sapratu, ka tad kad es sākšu rakstīt, tad man būs par ko. Es rakstīšu par sīkumiem, nevis virspusēji skriešu visam pāri. Es rakstīšu par lēno laiku, nevis milzīgo tempu.
Protams, ka realitātē es tur neesmu. Tuvākais iepriecinošais ir Itālija pēc ~2nedēļām. Vairāk nekas mani neiepriecina. Es tikai domāju kāaapēc es nevarēju saņemties un nokārtot to, ka mācos ārzemēs, man liekas, ka Latvijā es sapūšu. Nekas mani te vairs nepietur, nekas. Ja nu vienīgi mans nelielais, daudzveidīgais, sadrumstalotais draugu bariņš. Man vajag tādu strauju uzrāvienu, citādi ir tikai viena vienīga degradācija un atgriešanās uz vecām takām garlaicības pēc.
Un es sapratu, ka tad kad es sākšu rakstīt, tad man būs par ko. Es rakstīšu par sīkumiem, nevis virspusēji skriešu visam pāri. Es rakstīšu par lēno laiku, nevis milzīgo tempu.