unwired to the world.

Posted by [info]adrastea on 2009.03.02 at 23:53
Šodien sēdēju pie Vaļas un jutos sasildīta. Divas stundas viņa klīda no tā cik viņas vīrs ar kuru apprecējās mēnesi pēc iepazīšanās 18 gados bija labs, līdz tam, ka nevienam vīrietim nevar uzticēties. Tad demonstrēja man savas iepirktās štātes un uzkrāsoja vēl lūpas, lai es redzu cik labi viss pie visa piestāv. Vecā, mīļā Vaļa. Tāda es gribētu būt viņas vecumā. Dzīvespriecīga, savādāka.
Promejot viņa man vēl iedeva sudraba gredzenu ar kaķaci, kas pasargā no ļauna. Ar saviem melni uzlakotajiem nagiem sēžu pie jaunā uztjūnētā datora un domāju par visām idejām, kuras mums šodien dzima ar Anci.

-Ja tu kaut ko dari ar tādām meitenēm, tad tev jārēķinās ar to, ka daudz kas tiks sagrozīts, bet ar katru nākamo reizi cilvēki ticēs mazāk tev un vairāk viņām.
-zinu.

tas ir viss ko komentēšu par to no punktiem. manī nav ne greizsirdības, ne dusmu, ne vienaldzības, ne prieka. Manī ir nogurums, ne jau dēļ tā, bet no visa. No visas dzīves ar tiem pinekļiem. Varētu klausīties Utopia, skatīties my summer of love vai spēlēt ar Līģi nometnēs uz viņas istabas grīdas ar sveci ugunskura vietā un klausīties kā viņa lasa Puškina izvirtušās piezīmes.


Reply to this entry:

From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs your IP address when posting.