Manuskripti.

Kur es tikšu šajā pasaulē ar savu 19. gadsimta domāšanu, vēlmi apturēt laiku, apstādināt notikumu attīstību, kuriem kļuvis tik grūti izsekot līdz. Ar savu vēlmi atrast un paturēt un neko nemainīt. Es it kā esmu iekšā visos notikumos/sabiedrībā/attiecībās/cilvēkos, bet tas nedara mani laimīgu, tikai izsūc arvien vairāk. Es gribu, lai pasaule atkal ir noslēpumaina un neizzināta, negribu nekādu laika un telpas saraušanos, gribu, lai citas valstis man šķiet kaut kas tāls un eksotisks, negribu aizbraucot uz citurieni sastapties ar tām pašām globalizācijas un masu kultūras sekām, negribu nonākt pie secinājuma, ka viss visur ir palicis vienāds.

Un vēl es nezinu kā lai nodrošina sev dzīvi.
Arvien vairāk liekas, ka mana izvēle ir nepareiza. Vispareizākais liekas būtu dzīvot tādā valstī kā Islande vai arī kādā citā nomaļā vietā prom no pārējiem. Vadīt savu naturālo saimniecību, priecāties par mazajām lietām, baudīt dzīvi sīkumos nevis vērienīgumā.
Un tomēr sabiedrība ir ieēdusies manā galvā.

Kurš gan pirktu manus egocentriskos/apjkušos/nestabilos/ideālistiskos/naivos stāstus laikā, kad svarīgas ir pilnīgi citas vērtības.