![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Mana mamma ir iejūtības kalngals. Brīdī, kad es ar fēnu žāvēju savu telefonu, kurš veiksmīgi bija iekritis no manas bikšukabatas podā, ar cerībām, ka tas vēl strādās viņa sāka ķiķināt un dziedāt pašsacerētu dziesmiņu ar vārdiem - Leldes telefons smirdēs pēc čūuurāaam! (vismaz tagad es zinu no kurienes esmu mantojusi šo kaitinošo īpašību ik pa laikam savas emocijas izdziedāt pie muļķīgiem meldiņiem. PIEMĒRS: Es eju pa ielu, man zvana telefons, es paceļu un uz jautājumu ko dari atbildu dungojot:eju pa ielu un dziedu jautro dziesmiņūuu!)
Mjā.... ar visu to es gribēju teikt, ka esmu beigusi savu 2diennieku - līdz 4iem rītā sēdēt pie grāmatas no kuras nevaru atrauties un nākamajā dienā kavēt pirmo stundu dēļtā, ka nevaru pamosties, jo esmu sēdējusi tik vēlu pie datora lasot. Tagad man sāp acis, bet es jūtos pilnībā gandarīta.!! ha-ha-ha.
enīiiivej. :D >:) wāwāwā.