![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Vispār laiks rit diezgan murgaini, es it kā dzīvoju realitātē, bet vienīgais par ko es domāju ir kā ātrāk nokļūt atpakaļ pie grāmatas un turpināt lasīt. Tikšanās ar Grecki atkal ir atcelta uz nenoteiktu laiku, jo šoreiz slims ir viņš. Šķiet, ka tas laikam vienkārši nav lemts. Samaksāju par kursiem, apskatīju Stradiņu ēku, pie ieejas ieraudzīju garu/blonu/pēc manām domām tādu, kurš varētu mācīties par ārstu tipa džeku. :D Es esmu neglābjama. Apsvēru visus par un pret un priecājos, ka mamma pati sāka ierosināt pameklēt dzīvokļa īres iespējas Rīgā.
Arī izlaiduma kleitas iegāde ASV sāk kļūt reālāka, lai arī cik smieklīga tā nebūtu. Jebkurā gadījumā, vienīgais ko es gribu ir uzpīpēt zāli. Man gribas izārdīties, citādi es jau pārāk atraujos no realitātes. 2sms telefonā uz kurām neceļas roka atbildēt. Diez pēc cik ilga laika arī apkārtējie sāks pamanīt manas dīvainības? Ik pa laikam iegrimšanu kaut kādā paralēlā realitāte, kura norisinās manā galvā. Tas nav veselīgi tik daudz lasīt cilvēkam ar tik labu iztēli.