Manuskripti.

Lottei pirmā deju nodarbība pagājušajā sestdienā. No rīta domājām vai klausīt skolotāju norādēt vai ļaut viņai vilkt to ko pati grib. Beigās nosliecāmies uz otro variantu, jo pamēģini 3.5 gadīgai deju fanītei iestāstīt, ka jāvelk šorti un t-krekls tā vietā lai vilktu rozā triko, tilla svārkus un nu labi vēl, ka pierunājām kroni atstāt mājās tomēr.

Kad ieradāmies uz mēģinājumu gandrīz visām meitenēm bija triko+svārki, VISS rozā cik tālu acis redz.

Jā, man patīk pucēties un noteikti visas manikīru/pedikīru lietas viņa ir saskatījusies no manis, tāpat kā to, ka tam un tam jābūt savstarpēji saskaņotam. Bet to rozā krāsu man neviens nevar piešūt, man šķiet, ka man nav neviens rozā apģērba gabals, tāpat kā ne triko ne tilla svārki. So here we are.

Dejošanā gāja ideāli, viņa pazīst jau 5 meitenes no bērnudārza/skoliņas.

Šonedēļ noslimojām.


Ja izklausās, ka mana dzīve grozās tikai par un ap Lotti, tad tas ir labi, jo nevēlos tērēt enerģiju sava darba intrigām un sūdiem.

Strādāju vīriešu kolektīvā, pārsvarā gadījumos esmu 1 starp 10 večiem (nodaļu vadītājiem un komandu vadītājiem), kuri cīnās par varu cīnīšanās pēc (algu tas nevienam neietekmē) UN nepārtraukti ir kaut kāda aprunāšana, negācijas, drāma utt.
Tā kā dzimuma ar šīm lietām nekāda sakara nav.