Manuskripti.

Bijām ar brāli divatā Porto Septembra beigās uz 5 dienām. Visas dienas bija skaistas, saulainas. Staigājām krustu šķērsu, runājām par dzīvi, izīrējām riteņus, ēdām svaigas zivis, izīrējām vespu, apdegām pie okeāna lounge krēslos. Dzērām kokteiļus, dzērām portvīnu, atkal runājāmies. Satikām jaunus cilvēkus - mums ir kritēriji ieejot bārā, ja cilvēki sēž telefonos, tad nesēžamies blakām. Ja runā savā starpā, tad ejam tur&visos gadījumos mēs uzsākām random sarunas par dzīvi ar blakussēdētājiem. Brālis izīrēja sērfa dēli, es vācu soļus staigājot gar okeānu.

Mēģinu atgriezties pie sevis vecumā ap 15. Nopirku atkal sarkanās kedas&šķiet, tas ir bijis pēdējā laika labākais pirkums.
Līdzīgi kā ar kāzu kleitu civilajai ceremonijai ar David Bowie zebrām un žirafēm.

Mēģinu atcerēties lietas, kas likās līdz kaulam manējās. Nevis nostaļģijas, vai aizgājušo laiku vadīta, bet tāpēc, ka tās man liek justies visvairāk pašai.