Manuskripti.

Tik sentimentāls un uz mīlu un skaistām lietām fokusēts cilvēks ir kā izrauts no mūsdienu modernā plastmasas konteksta. Caur caurēm esmu kaprīza un stūrgalvīga ideāliste savā pasaku pasaulē. Tur eksistē rūķi un fejas, aizauguši rožu dārzi reiz varenās muižās un slepenas mīlas vēstules. Monogrammas, izejamās kleitas no zīda un mežģīnēm, rimts dzīves ritms.

Man ir kaut kāds Vudija Alena Pusnakts Parīzē sindroms, jo atsakos dzīvot šajā laikā, bet kā izslāpusi tveru visu par un ap aizgājušo. Pēdējais dinozaurs.