Manuskripti.

Planēju pa māju sarkanā halātā un atceros vakarnakts sapni, kurā redzēju savu ideālo vīrieti (nebija līdzīgs nevienam no tiem ko pazīstu, vienkārši bija tā sajūta, ka tas ir īstais)
Viņš bija garš, ar gaišiem matiem un pēc profesijas ārsts. (Mēs jau ar Līgu smējāmies, ka apraksts atbilst Zatleram jaunībā :P). Viņš pienāca man klāt, pieliecās tuvu tuvu un skatījās acīs un smaidīja, bet es kusu. Atlikušo sapņa daļu mani vajāja traki suņi, bet tas jau ir cits stāsts.


Kaut kā dievīgi viss sakārtojas.