Manuskripti.

zīmēšu gleznas
dziedāšu dziesmas
rakstīšu romānus
sadegšu liesmās
visu ko vēlies
jaukšu laiku ar telpu
tikai ļauj savās krāsās
ieraudzīt elpu
.

______________________________
Mūzika meitenēm ar gariem, puķainiem svārkiem, basām kājām un izlaistiem, vējā plīvojošiem matiem - vai tā bija pareizi?

Un vai tad es tāda neesmu sēžot savos ābeļu ziedos vai kāri tverot katru teikumu jauniegūtā grāmatā.
Man ir šūpuļtīkls, man ir mols, man ir jūra, man ir augstākā liepa Engurē, zem kuras nostājoties apakšā var klausīties simtiem bišu sanēšanā, bet kad paraugās uz augšu - redz gadsimtus kārtojamies vecajos, sarepējušajos zaros. Man ir saulrieti puķu pļavā un trausls, apgleznots porcelāns verandā.
Tad es prātoju par to cik labi gan ir, ja tev ir kāda īpaša prasme - tamborēt baltas sadziņas, spēlēt stabuli vai gatavot dievīgas kūkas.



Un ja prasītu kaut ko par laiku - es teiktu: nav.