Manuskripti.

Šķiet, ka šī prakse tā vietā, lai mani pārliecinātu ir likusi pārdomāt dzīvi. Kam vajadzīga visa tā raušanās un izrādīšanās. Vai tad es laimīgāka nejustos knapi velkot galus kopā ar 10 bērniem kādā siltās zemes pludmalē? Laikam, ka nē, bet arī šeit visu dienu blenžot datorā un mājās atnākot pārgurumā iekrītot gultā nekāds baigais kaifs nav. Darbs kā tāds piegriežās vēl pirms esmu tā kārtīgi sākusi strādāt. Un tomēr, apstiprinājās tas uz ko paļāvos pagājušogad, kad rāvos tajā kafejnīcā. Ar prātu strādāt ir patīkamāk kā ar rokām.