Manuskripti.

Yak - pārlasot savus iemīlējušos ierakstus apmēram pirms gada man metās slikti, tā it kā es nepazītu sevi tos lasot. Tā it kā man šķebinātu no pārlieku daudz salduma. Vai tad nevajadzētu būt otrādi? Man nevajadzētu raudzīties atpakaļ ar patīkamu nostaļģiju&nožēlot to, ka naktīs guļu viena&, ka nav neviens, kas varētu piesaistīt manu uzmanību?! Tā vietā es no sirds par to priecājos. Manī tiešām ir kaut kāds twisted/damaged bone.

brrr. joprojām caur ķermeni skrien trīsas no tā cik ļoti man nepietrūkst mīlestības dotajā brīdī.

Man nevajag arī vienas nakts sakarus - man vispār neko nevajag. Nevienu nevajag.