Manuskripti.

Mans skats uz lietām palika skaidrāks, tāpat kā mana galva pēc paracetamola iedzeršanas&temperatūras krišanās.
Nav tāda jēdziena kā nevaru, bet ir tāds jēdziens kā nepietiekami ieguldīts darbs vai nepareizi nostādītas prioritātes.
Šo pirmo dienu/nedēļas laikā Slovēnijā es esmu piedzīvojusi virkni fantastisku brīžu un uz tiem es arī koncentrēšos. Pārējie nepatīkamie būtībā ir tīri sadzīviskas dabas jautājumi, kas kaut kādā veidā apgrūtina manu ikdienu.

Gribu sakārtot sevi un savu galvu, jo galu galā tas bija viens no mērķiem, kādēļ es tik ļoti vēlējos šo prombūtnes periodu.

***
Brauciens uz alām un zirgu fermas apmeklējums bija ļoti foršs un pilns lieliskām emocijām. Kā arī man kontā ir divi jauni draugi no Nīderlandes, kuri gan diemžēl šeit bija tikai kā tūristi+jauna (veca) hīta dziesma, kas saistīsies ar labām atmiņām: A-ha - take on me.

Man jāatradinās no sevis žēlošanas un jākoncentrējās uz sevis lutināšanu - nevis nepārdomātā veidā, bet gan tieši mēģinot saprast, kas man ir vajadzīgs. Līdz šim es sakrāto spriedzi izlādēju kaut kādos nesankcionētos ballīšu veidos, bet rezultātā es jutos nevis labāk, bet otrādi - sliktāk.
Varbūt, ka šī ir galvenā mācība no manām pēdējo dienu sajūtām. Šorīt no rīt pēc murgainās nakts mani nepameta doma, ka es miršu. To pastiprināja temperatūra, galvassāpes, pilnīga neorientēšanās tajā kas notiek ar manu veselību un pārspīlēti liels satraukums par nevajadzīgām lietām.
Es neesmu iemācījusies pilnībā atslābināties baudot dzīvi, es drīzāk esmu saspringta un pārlieku koncentrēta.

Man vajag vairāk priecāties par detaļām un burvīgajiem sīkumiņiem.

Un jāatveseļojas, lai varētu aiziet uz kādu no contemporary dance festival priekšnesumiem, kuri šonedēļ norisinās Ļubļanā.