Manuskripti.

Vakar kino noskatījos Eat Pray Love, kuru gribēju redzēt jau no vasaras vidus. Es ticu, ka lielākā daļa vīriešu šo filmu nesaprastu un viņiem tā šķistu pārāk garlaicīga. Biju dzirdējusi atsauksmes par to, ka tā ir pārāk gara&izstiepta. Man gan tā nešķita, jo lai gan bija daudzas garas ainas, kurās nenotika aktīva darbība, viss bija vajadzīgajās devās, kā neliela meditācija un sevis sakārtošana.
Man ļoti patika filma. Tur soli pa solim izgāja cauri tam, kas norisinājās manī, tikai protams, ka manus 7 mēnešus nekādi nevar salīdzināt ar 7 laulībā pavadītiem gadiem. Beigas gan man likās tādas. Es nezinu vai es varētu būt kopā ar tādu vīrieti kādu spēlē Havjers Bardems, pārāk sensitīvs priekš manis.