![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Tas ir tik dīvaini. Vakar aizbraucu uz veco darbu, jo Margarita paprasīja vai nevaru pastrādāt. Aizbraukusi uzzināju, ka smēķējošā grūtniece ir atlaista&viņi grib, lai es nāku atpakaļ. Pateicu, ka jūlija vidū lidoju prom un palikām pie tā, ka pastrādāšu jūnijā līdz aizbraukšanai. Manas sajūtas attiecībā pret darbu ir krietni mainījušās. Jaunā darba biedrene ir nesalīdzināmi labāka par iepriekšējo, kura izrādās ir arī melojusi par savu izglītību (izrādās viņai tāda ir 9.klašu, uztaisījusi škandālu pa visu ciematu un nolikusi mani no galvas līdz kājām). Visi tie sūdi nu ir garām. Darbā ir čills. Privātajā dzīvē ir čills. Esmu apdalījusi sevi draugiem, bet es tā kā gribētu šovakar kaut kur ar Kāmi aiziet, kaut vai pasēdēt, jo Anč ir kaut kur sacensībās deju kā es sapratu.
Rīt maija komeršs.
Šonakt paliku pie T. Es nebrīnos, ka viņš visu laiku dzīvo mūžīgā kaifa frekvencē, jo viņa vecāki ir tādi, kas dod savam bērnam brīvību atslābināties un baudīt.
Man dod daudz, par to es neko nesaku un novērtēju, bet no manis arī prasa. Ja ne fizisku darbu, tad morālais pressings gan ir.