Manuskripti.

Naktī sapņoju par to kā uz kartona plāksnes airējos pāri lielam ezeram turot rokās mazu lāča bērniņu, pamodos&ieraudzīju, ka visu laiku turu rokās viņa plaukstu apķērusi kā tādu mazu lācīti.
Patikšana joprojām tikai aug. Ir pāris maznozīmīgi štrunti, bet mēs katru izrunājam jau pirms tā pāraugusi par problēmu. Vislabāk man patīk nakts sarunas, kad mēs satinamies dūnu segā, es ieritinos azotē un tad seko dažādi jautājumi un atbildes. Viņš stāsta kā jūtas un tad es stāstu kā jūtos. Šodien vēl pusdienojām kopā ar manu mammu, tas nu ir pamatīgs pārbaudījums jebkuram cilvēkam.

P.S. Atkal jau par manu kaķi, viņa meklējās ar vēl neredzētu sparu - šobrīd rīvējās gar datora monitoru.